Fotogrāfa Jura Krieviņa piemiņas izstāde | LAIKABIEDRI PORTRETOS UN ROKRAKSTOS

No 3. maija VEF Kultūras pils Spoguļzālē skatāma fotogrāfa Jura Krieviņa 90. gadadienas piemiņas izstāde “Laikabiedri portretos un rokrakstos”. Izstādē aplūkojami fotogrāfa fiksēti viņa laikabiedru – izcilu kultūras personību – portreti, tapuši 70.–80. gados. Fotogrāfijas papildina rokrakstā rakstīts portretēto vēstījums.

Juris Krieviņš (1933–2000). “Fotogrāfs. Jauno fotogrāfu audzinātājs. Brīnumaini darbīga un emocionāla patība, kura vienmēr jutusi nesaraujamu kopību ar zemi, ūdeņiem un cilvēkiem”, – tā fotogrāfu savulaik raksturojusi literatūrzinātniece Saulcerīte Viese.

Teju trīsdesmit gadus Juris Krieviņš vadījis fotostudiju “Īriss” (1963–1993), mācījies pats no cilvēkiem un grāmatām, un arī savus audzēkņus mācījis raudzīties pāri kadra vilktajām robežām. Palīgi šajā darbā bijuši viņa draugi – filozofi, rakstnieki, mākslinieki, zinātnieki, kuriem, tāpat kā viņam, bija svarīga tautas pašapziņas celšana  un garīgo vērtību glabāšana.

“Ja kaut kur parādās Juris Krieviņš ar fotoaparātu, tad var droši zināt – te notiks kaut kas būtisks,” – tā par viņu savulaik sacīja laikabiedri. Gadu desmitiem fotogrāfs sekojis kultūras dzīvei, dokumentējis kultūras un mākslas darbinieku portretus, kā arī nozīmīgus kultūras dzīves notikumus – Dziesmu svētkus, Dzejas dienas, rakstnieku un mākslinieku piemiņas pasākumus, atmodas notikumus. Jura Krieviņa simttūkstošos kadros skaitāmais fotoarhīvs ir viena no bagātākajām Latvijas kultūras dzīves hronikām 70. un 80. gados, kas devis materiālu grāmatu ilustrācijām – biogrāfijām, monogrāfijām, rakstu krājumiem, gadagrāmatām – un joprojām ir pieprasīts, atspoguļojot vēstures notikumus. Viņa veidotās izstādes par Dziesmu svētkiem, kultūras darbiniekiem, par latviešu strēlniekiem, par Krišjāni Baronu un tautasdziesmu bija un ir būtisks ieguldījums tautai vitāli svarīgu procesu izpratnē.

Piemiņas izstāde “Laikabiedri portretos un rokrakstos” atklāj pavisam nelielu daļiņu no bagātīgā fotoarhīva, fotogrāfijas izstādei izvēlējies Jura Krieviņa dēls Andris Krieviņš. Izstāde ļauj ielūkoties Latvijas kultūras dzīves notikumos 70.–80. gados un izcilu personību portretos, ko papildina rokrakstā rakstīts portretēto vēstījums, uz mirkli apturot laiku un izvērtējot vērtības.

“Neesiet vienaldzīgi pret dzīvi, kas plūst Jums visapkārt, skatieties tā, lai redzētu visu – gan labo, gan ļauno, lai spētu atsegt ļaunā saknes, apliecināt un noliegt”, dzīves devīzi savā pieredzes grāmatā “Agra gaita” (1983) paudis Juris Krieviņš.