Diriģenta Aivara Gaiļa 65 gadu jubilejas koncerts | ES ŠODIEN ESMU LAIMĪGS

VEF Kultūras pils jauktā kora “DZĪNE” dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs Aivars Gailis kopā ar kori “Dzīne” un jauniešu akadēmisko orķestri “B-SHARP” skanīgi atzīmēs savu 65 gadu jubileju koncertā “ES ŠODIEN ESMU LAIMĪGS” un atskatīsies uz radoši piepildītiem gadiem vadot kori “Dzīne”.

Aivars Gailis ir ievērojamā latviešu kordiriģenta, komponista un Latvijas Valsts konservatorijas profesora Daumanta Gaiļa jaunākais dēls. Dzimis 1960. gada 2. martā Rīgā. Aivara Gaiļa ceļš mūzikā sākotnēji nav bijis viennozīmīgs. Nācis no mūziķu ģimenes (vecākais brālis Viesturs Gailis – diriģents, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors), Aivars sākotnēji bija izvēlējies sev citu dzīves ceļu, pievērsdamies praktiskākām jomām, ko viņam vēl aizvien arī izdodas veiksmīgi apvienot ar kora vadīšanu un kas atsevišķās reizēs ir papildu ieguvums kora dzīves praktiskajā organizēšanā un kolektīva menedžmentā. 

Kordiriģenta izglītību Aivars Gailis ieguvis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (toreiz – Latvijas Valsts konservatorija), to absolvēdams 1988. gadā. Jau paralēli studijām Aivars Gailis sācis darbu ar koriem: bijis Latvijas Universitātes jauktā kora “Juventus” diriģents un sieviešu kora “Minjona” mākslinieciskais vadītājs. Pēc studijām sācis strādāt Valmierā, vadot Valmieras 4. vidusskolas (tagad Valmieras Pārgaujas ģimnāzija) kori. Valmierā Aivars Gailis nodibina arī savu pirmo kori – toreiz jauniešu, nu jau jaukto kori “Dzīne”, kas 2024.gada martā atzīmēja savas pastāvēšanas 35. jubileju. “Dzīnei” ir īpaša vieta Aivara Gaiļa dzīvē. No kora dibināšanas Valmierā tā pirmie dalībnieki, toreiz vēl vidusskolnieki, ir pārcēlušies Aivaram līdzi uz Rīgu, uzsākdami savas studiju gaitas galvaspilsētā. Kopš 1988. gada “Dzīne” mājvietu ir radusi VEF kultūras pils paspārnē, kur cauri dažādiem laikiem izauklējusi vairākas “dzīnistu” paaudzes.

Aivara rakstura īpašības: miers, nosvērtība, filosofiska pieeja pasaules lietu kārtībai kopā ar neapstrīdamo pedagoga talantu ir ļāvušas viņam kļūt par “Dzīnes” stumbru un balstu, attaisnojot kora nosaukumā iekļauto nozīmi – dzīne – “skuju koku jaunie gada dzinumi”.

Mīlestību uz mūziku Aivars Gailis ir ielicis arī savās “atvasēs” – bērnos, kuri izvēlējušies darboties akadēmiskās mūzikas laukā, tādējādi Gaiļu dzimtu ierakstot Latvijas mūzikas vēsturē nu jau trijās paaudzēs. Aivars Gailis kopā ar brāli Viesturu uztur un godina tēva Daumanta Gaiļa piemiņu, regulāri rīkojot kādreizējā Vispārējo latviešu Dziesmusvētku virsdiriģenta piemiņas pasākumus viņa dzimtajos Rāmuļos Cēsu novadā, kā arī viņa un viņa dēlu vadīto kolektīvu koncertu Latvijas Universitātes Lielajā aulā.

Nozīmīgs Aivara Gaiļa ieguldījums ir amatierkoru kustības attīstībā, kora dziedāšanas un Dziesmusvētku tradīcijas saglabāšanā un pilnveidošanā.

Blakus muzikālajām izpausmēm Aivars Gailis ir bijis arī aktīvs kultūras jomas speciālists. Darbojies kā koru mūzikas eksperts E.Melngaiļa Tautas mākslas centrā (tagadējais Nacionālais Kultūras centrs), piedalījies vairāku Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku organizēšanā, rīkojis Ziemeļu un Baltijas valstu  dziesmu svētkus, ilgus gadus  bijis Latvijas Kultūras ministrijas valsts sekretārs, un ir Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris.