VEF suvenīru istaba

Atzīmējot VEF Kultūras pils 60. jubileju, savai Pilij un tās apmeklētājiem esam sagatavojuši dāvanu – jaunā veidolā pārdzimušu Suvenīru istabu. Tā ir telpa ar īpašu vēstures pieskārienu, tajā glabājas vairāk nekā trīs simti laba vēlējumu no visas pasaules.

VEF Kultūras pils kopš tās uzcelšanas brīža ir bijusi galvenā vieta, kur pēc VEF rūpnīcas apmeklējuma vest ārvalstu ciemiņu delegācijas. Tāpat arī vieta sadraudzībai – gan starp valstīm, pilsētām, kultūras namiem, gan starp atsevišķiem interešu kolektīviem.

1972. gadā VEF Kultūras pilī tika iekārtota īpaša telpa – Suvenīru istaba, kurā tika eksponētas ciemiņu vestās dāvanas. Šajā īpašajā istabā varēja priecāties par VEF rūpnīcai un VEF Kultūras pilij dāvātajām veltēm, kā arī aplūkot amatieru kolektīvu izcīnītās trofejas.

Katru gadu ekspozīcija tika papildināta ar suvenīriem no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Dienvidslāvijas, Vācijas Demokrātiskās Republikas, Austrijas, Bulgārijas, Spānijas, Igaunijas, Rumānijas, Polijas, Zviedrijas, Čehoslovākijas, Japānas, Ungārijas, Kubas, Turcijas, Austrālijas, Etiopijas, Ķīnas un citām zemēm, no kurām daudzas šobrīd jau ir pārstājušas eksistēt, vai arī pārveidojušās līdz nepazīšanai. Savā ciemakukulī viesi ir centušies ietvert gan draudzīgu attieksmi, gan prezentēt savu valsti, pilsētu vai galveno darbības jomu. Aicinām iepazīties ar mūsu Suvenīru istabas eksponātiem un izjust to izteiksmes dažādību, to brīvību, kas izpaudusies dāvināšanas priekā un lietu izvēlē apmeklējot Suvenīru istabu kopā ar gidu ~30 minūšu ekskursijā.

ETIOPIJA

Glezna, ko VEF Kultūras pilij dāvinājusi Sociālistiskās Etiopijas partijas un valdības delegācija 1982. gadā. Glezna ir radīta 1975. gadā, tajā atveidoti etiopiešu muzikanti tradicionālajos tērpos, cilvēku tēlu proporcijas stilizētas. Vienam no vīriešiem ir bungas, otram – tradicionālais etiopiešu mūzikas instruments mesinko, kam ir viena zirga astru stīga un lociņš.

Gleznojums ir tapis ar guašas krāsām uz ādas pamatnes, ar ādas aukliņu meistarīgi uzvilkts uz melna koka rāmja. Mākslas darba izmērs ir 63 x 53 cm.

KRIEVIJAS PSR

Ļoti interesants objekts Suvenīru istabā ir čuguna skulptūra no Kasli čuguna lietuves Krievijā. Skulptūra ir radīta 1955. gadā, tās autors ir tēlnieks L. Solovjovs. Skulptūrā atveidota figurāla kompozīcija, kam pamatā ir Nikolaja Gogoļa teiksmainais stāsts “Nakts pirms Ziemassvētkiem” (“Ночь перед Pождеством”).

Kompozīcijas pamatne veidota kā ukraiņu tradicionālās lauku sētas salmu jumts. Uz skursteņa stāv ragana Soloha ar slotu, gatava lidojumam pa naksnīgajām debesīm, viņai uz muguras Velns ar paceltu roku. Uz skurstenīša iegravēts uzraksts krievu valodā – “Ночь перед рождеством. Солоха и Черт” un apakšā – “Л. Соловьев”.

Skulptūras izmēri ir 35,5x15x15 cm

Skulptūras apakšā čuguna lietuves “Касли” prove un gadskaitlis 1955.

Blakus pasaku tēliem no Gogoļa stāsta novietojušās divas Krievijas cara Pētera I statujas, abas ir Ļeņingradas strādnieku delegāciju dāvanas rūpnīcas VEF kolektīvam. Bet tas jau ir cits stāsts…

KUBAS REPUBLIKA

Vēl viens interesants Suvenīru istabas objekts ir Kubas republikas vimpelis, kas dāvāts rūpnīcai VEF 1960. gadā. Uz vimpeļa

uzraksti spāņu valodā SINDICATO NACIONAL DE TRABAJADORES DEL COMERCIO. CUBA (Valsts tirdzniecības darbinieku arodbiedrība. Kuba.) un UNIDOS VENCEREMOS (Vienoti uzvarai). Uzraksti iestrādāti mākslinieciskā logotipā – apvienības sākuma burti izkārtoti uz sarkana trauka, kas greznojas ar uzvaras saukli. Nosaukums iekļaujas zobrata formas aplī, kam centrā atvērta grāmata, sakrustots āmurs un šautene.

PSRS pēc Kubas revolūcijas bija viena no retajām pasaules valstīm, kas atbalstīja šo jauno sociālistisko republiku, neņemot vērā ASV noteiktās vispārējās sankcijas.

Viens no produktiem, kas masveidā ceļoja uz draudzīgo Kubas republiku, bija VEF tranzistoruztvērējs “Spīdola”. Vēlāk, 1970. gadu vidū “Spīdolas 240” variantu ar nosaukumu “Siboney” ražoja Kuba pati (latviešu radio inženieri gan stāsta, ka Kubā gatavoja tikai tranzistora aizmugures vāciņu ar spāņu uzrakstu).

Par godu tirdzniecības, militārajiem un kultūras sakariem, brālīgie kubieši izrādīja draudzību arī ar dažādu sirsnīgu dāvanu palīdzību.

Šo Kubas arodbiedrības vimpeli laika zobs nav saudzējis, tas ir nobružājies un nedaudz zaudējis savu kādreizējo spozmi, tomēr nav zudusi tā nozīme un vēsturiskā vērtība. Šobrīd Kuba mainās, tāpat kā daudzas valstis, taču tās vēsture joprojām aizrauj daudzus cilvēkus, Fidels Kastro tāpat kā Če Gevara jau labu laiku ir kļuvuši par pasaules kultūras ikonām.

Kubas republika ir ieņēmusi savu vietu arī rūpnīcas VEF vēstures nodaļās, tāpēc Suvenīru istaba lepojas ar šo dāvanu.

KAZAHSTĀNAS PSR

Viens no interesantajiem objektiem Suvenīru istabā ir Kazahstānas dāvinātais ielu apgaismes lampas modelītis, kas tapis 1984. gadā. Dāvana atceļojusi no Taldikorganas pilsētas Karatalas upes krastā, Almati apgabalā.

Līdz 1920. gadam pilsēta saucās Gavrilovka, tad to pārdēvēja par Талды-Курган, līdz 1993. gadā nosaukums tika pārlabots par Талдыкорга́н. 1984. gadā pilsētā dzīvoja 106 tūkstoši iedzīvotāju, galvenokārt kazahi, darbojās arī vairākas lielas rūpnīcas, kas attīstās joprojām, kā, piemēram, armatūras rūpnīca, kas cita starpā izgatavo ielu apgaismes stabus un to stiprinājumus.

Suvenīrs lampas formā ir ļoti smalks darinājums, kas liecina gan par labu gaumi un dizaina iemaņām, gan arī par izgatavotāju humora izjūtu.

Modelītis veidots uz metāla pamatnes un pārsegts ar organiskā stikla kupolu. Otrā pusē paslēpts slēdzis – lampiņu ir iespējams ieslēgt.

Uz pamatnes iegrebts uzraksts zelta krāsā, krievu valodā: “Казахская ССР г. Талды – қурған. 1984. г.” Kupola izmērs 36 x 18 x 18 cm.

VĀCIJAS DEMOKRĀTISKĀ REPUBLIKA (VDR)

Unikāls objekts Suvenīru istabā ir VDR suvenīrs – pārraides lampa uz koka pamatnītes. Triode no Werk für Fernmeldewesen telekomunikāciju fabrikas atvesta uz VEF 1960. gadā un tā ir Berlīnes darbaļaužu delegācijas dāvana.

Uz objekta metāla daļas iegrebts fabrikas logo “WF” un sērijas numurs “SRL 354”. Suvenīra izmēri 40 x 21 x 23 cm.

Pie pamatnes piestiprināta plāksnīte ar uzrakstu vācu valodā: “UKW – Sendetriode 10 kW. Sendetriode 20 kW. VEB Werk f. Fernmeldewesen Berlin – Oberschőneweide Ostendstr. 1-5.“

Telekomunikāciju un pārraides lampu fabrika Austrumberlīnes rajonā Oberšēneveidē dibināta 1946. gadā, uz bijušās AEG cauruļu rūpnīcas RFO bāzes, ēkā, ko 1917. gadā projektējis izcilais vācu arhitekts Pēters Bērenss. Rīgas industriālā mantojuma interesenti var priecāties par šo sakritību – Pēters Bērenss ir projektējis arī divas ēkas Rīgā, rūpnīcas VEF teritorijā, kur ap 1912. gadu darbojās AEG Krievijas filiāle.

Kad 1929. gadā uz pamesto ēku kompleksu pārvācās VEF, 4. korpusā tika ražotas spuldzes, vēlāk radioaparāti, savukārt 15. korpusā ražoja lidmašīnas, fotoaparātu VEF Minox un vēlāk tranzistoruztvērējus. Uz 4. korpusa torņa 1934. gadā VEF uzstādīja Kārļa Irbīša konstruētos reklāmas burtus, kas priecē pilsētniekus arī mūsdienās. Savukārt uz 15. korpusa jumta 1967. gadā tika uzstādīta gaismas avīze, kas pārraidīja ziņas, VEF reklāmu un sveicienus un bija labi redzama no Gaisa tilta.

1990. gadu beigās, pēc VEF darbības pārtraukšanas gaismas avīze turpināja pārraidīt reklāmas un darba sludinājumus.

WF fabrika sākotnēji darbojās kā Padomju akciju sabiedrība, 1952. gadā tā kļuva par valsts uzņēmumu (VEB) un ražoja galvenokārt televizoru lampas un caurules. 1983. gadā pārtrauca ražot lampas melnbaltajiem televizoriem un pārgāja uz krāsu TV lampu ražošanu. 1990. gados, konkurences dēļ pakāpeniski pārtrauca cauruļu un pusvadītāju ražošanu. 1993. gadā fabriku pārņēma kompānija Samsung. LCD ekrānu izplatības dēļ, TV lampas zaudēja aktualitāti un Samsung šo ražošanu slēdza.

JAPĀNA

Unikāls objekts Suvenīru istabā ir Kobes pilsētas delegācijas dāvana – slavenā japāņu modernisma mākslinieka Kawanishi Yuzaburo oriģināldarbs.

Grafika darināta japāņu sietspiedes (sosaku hanga) tehnikā. Darbā modernisma manierē atveidots Japānas pilsētas Kobes skats no putna lidojuma. Priekšplānā jumti, fasādes, tālumā augstceltne un ostas skats ar kuģiem. Uz grafikas darba kreisajā pusē autora paraksts – oriģinālais meistara zīmodziņš. Otrā pusē – lapa ar autora biogrāfiju.

Kawanishi Yuzaburo dzimis 1923. gadā Kobes pilsētā. Viņa tēvs bija mākslinieks,  slavens sietspiedes (sosaku hanga) tehnikas meistars Kawanishi Hide. Yuzaburo mācījās pie sava tēva un pārņēma gan viņa darbnīcu, gan mākslas stilu. Mākslas darbos pārsvarā attēlota dzimtā pilsēta Kobe, izmantojot košas, tīras krāsas. Darbos gandrīz nekad netiek lietotas kontūras, līdz ar to, visas ainavas izpildītas nosacītā manierē.

Mākslinieks miris 2014. gadā. Viņa darbi ir daudzos pasaules modernās mākslas muzejos, privātkolekcijās un mākslas galerijās.

BULGĀRIJA

No draudzīgās Bulgārijas republikas vefiešiem ir tikusi smalka piemiņas velte – porcelāna trauciņš ar vāku. Trauku uz Rīgu

1983. gada 3. augustā atveda četri bulgāru jaunieši, ar Ruses apgabala komjaunatnes komitejas sekretāra vēlējumu, jaunatnes vispārējās pretkara akcijas ietvaros. Zīmējumā attēlota stilizēta zemeslode, kodolsprādziena izraisīta “atomsēne” ar uzrakstu “NO”. Otrā pusē uzraksts bulgāru valodā “ОБШОМЛАДЕЖКА АКЦИЯ ЗА МИP” (Visas pasaules jaunatnes akcija par mieru).

1983. gads bija “Aukstā kara” laiks, ASV prezidents Ronalds Reigans atklāti bija nosaucis Padomju Savienību par “ļaunuma impēriju” un aicināja attīstīt valsts drošību. Tikmēr Padomju Savienības iznīcinātājs notrieca Korejas pasažieru lidmašīnu, kas bija ielidojusi PSRS gaisa telpā. Visā pasaulē notika plašas demonstrācijas un akcijas pret kodolieročiem, jo īpaši sociālistiskajās republikās, kur tās gāja roku rokā ar pret-rietumu propagandu.

Avīzē “Vefietis” 1983.gada 9. augusta numurā ir raksts “Mūsu viesi”, kas vēstī par jauniešu sadraudzības tikšanos. Pēc raksta ir saprotams, ka tikai “īpaši izvēlēti cilvēki” ar pareizu biogrāfiju varēja iekļūt šādās starpvalstu delegācijās: “Mūsu apvienības viesi bija Dimitrova komunistiskās jaunatnes savienības Ruses apgabala komitejas aktīvisti. Viņi iepazinās ar ražošanu, apmeklējot rūpnīcas “Tranzistors” cehu, instrumentu ražotni un “Kvanta” cehu, kā arī pabija Kultūras un tehnikas pilī, kur apskatīja muzeja eksponātus. Šie jaunie ļaudis ir komjaunatnes aktīvisti, laipni un atsaucīgi. Katram no viņiem ir savs nopelns. Sergejs Ternovs ir 1. ražotnes operatīvās komjauniešu kārtības sargu vienības priekšnieks. Pjotrs Balabanovs – apvienības operatīvās komjauniešu kārtības sargu vienības štāba priekšnieka vietnieks un elektrotehniskā ceha komjaunatnes organizācijas sekretāra vietnieks. Boriss Baibakovs arī ir komjaunatnes organizācijas sekretāra vietnieks – ražošanas vadīšanas pilnveidošanas dienestā. Viņš bija komandas kapteinis XIII militāri patriotiskajā salidojumā. Un, beidzot, Vita Uržo – plānošanas un ekonomijas nodaļas komjaunatnes organizācijas sekretāre, kuras vadītā organizācija ir viena no labākajām savā nodaļu grupā.”