Par muzeju

VEF vēstures muzejs izveidots 1969. gadā pēc rūpnīcas bijušo darbinieku Jāņa Auzāna,  Georga Selgas, Kārļa Grasa, Alfrēda Drēziņa, Maksa Siliņa un bijušā VEF direktora Aleksandra Egles ierosmes, atzīmējot VEF dibināšanas 50. gadadienu. Muzejs tika izvietots VEF Kultūras pils 2. stāva telpā, kur pēc pils arhitekta Nikolaja Semencova ieceres bija jāiekārto biljarda zāle.

Pirmais muzeja vadītājs bija žurnālists Jānis Bērziņš, sākumā muzeja krājumā bija tikai nedaudzi priekšmeti, pirmā ekspozīcija tika veidota balstoties lielākoties uz periodikas materiāliem.

1972. gadā par muzeja vadītāju kļuva Ženija Katkovska un muzeja darbība aktivizējās, sākās mērķtiecīga krājuma veidošana, kurā iesaistījās daudzi VEF darbinieki. Tika izveidota jauna ekspozīcija, 1978. gadā muzejs tika iekļauts Zinātniski tehniskās propagandas nodaļas sastāvā un sadarbojās ar Novatoru klubu, kopīgi piedāvājot ekskursiju programmu un veidojot daudzveidīgus pasākumus VEF darbiniekiem. Visi jaunie rūpnīcas speciālisti savas darba gaitas sāka ar muzeja apmeklējumu.

No 1978. līdz 1982. gadam muzeju vadīja Olita Rozenbauma, no 1982. līdz 1995. gadam – Inta Andersone, no 1995. līdz 2009. gadam – Anita Eglīte, no 2011. līdz 2012. gadam – Irēna Roģe.

KRĀJUMS

Muzeja krājumā ir vairāk nekā 6000 priekšmetu, dokumentu, fotogrāfiju un citu kultūrvēsturisku liecību, kas raksturo VEF izaugsmi no mazas darbnīcas ar dažiem strādniekiem līdz milzīgam uzņēmumam ar daudzām filiālēm.

VEF galvenā vērtība visos laikos bijuši cilvēki – personības, kas radījušas VEF produkciju un veidojušas VEF vēsturi. Muzeja krājumā glabājas VEF pamatlicēja Aleksandra Tīpaiņa, aviokonstruktora Kārļa Irbīša, reklāmas mākslinieces Zelmas Baboliņas, bijušā direktora Aleksandra Egles un daudzu citu vefiešu atmiņas.  Vērtīgs informācijas avots ir pilnīgs laikraksta Vefietis numuru komplekts latviešu un krievu valodā, kā arī dažādu ražojumu tehniskā dokumentācija.

Muzeja krājuma lepnums ir fotoaparāts VEF Minox – pasaulē pazīstamākais VEF ražojums, viena no Latvijas Kultūras kanona vērtībām.

Pētnieki ar muzeja krājuma materiāliem sīkāk var iepazīties darba dienās no 10.00 līdz 16.00, iepriekš piesakoties pa tālruni 25435736 vai e-pastu vefmuzejs@riga.lv .

EKSPOZĪCIJA

Muzeja jaunā ekspozīcija aicina doties ar VEF vēsturi saistītos interaktīvos piedzīvojumos – izmēģināt, kā tas ir – piezvanīt, griežot telefona ciparripu, vai fotografēt ar VEF Minox, izjust kā skanēja 30., 60. un 80. gadu radio, doties virtuālā tūrē pa  VEF teritoriju un iepazīt nozīmīgas vietas un objektus.

Ekspozīcijā apskatāmi starptautiskās izstādēs godalgotie telefoni un radioaparāti, starp tiem arī leģendārais Tūrists un Spīdola. Parādīts daudzveidīgais 20. gs. 30. gadu izstrādājumu klāsts – elektriskās spuldzes, putekļu sūcējs, kabatas lukturīši un baterijas, vēja ģenerators u.c., ko precīzi raksturo teiciens: “VEF ražoja visu, sākot ar adatām un beidzot ar lidmašīnām.” 50.– 80. gadu telefoni, telefona centrāles, tranzistoruztvērēji un stereomagnetolas raksturo VEF sasniegumus padomju periodā. Skārienjūtīgajos ekrānos varēsiet uzzināt interesantus faktus par VEF medicīnu, VEF sportu, kā arī skatīties dokumentālās filmas.

MUZEJA DARBA LAIKS

VEF vēstures muzeja galvenā krājuma glabātāja Dace Kaprāne
E-pasts: dace.kaprane@riga.lv
Tālr.: +371 67026862; +371 25435736